Mikrobioms
Mikroogranismu kopums un to apkārtējās
vides īpašības konkrētā vietā
Cilvēka mikrobioms ir izkārtojies uz ādas, gastrointenstinālajā traktā, mutes dobumā, elpošanas traktā, urīnceļos un dzimumceļos. Tieši zarnu mikrobioms, kas tautas valodā tiek dēvēts par zarnu mikrofloru, ir mikroorganismu daudzveidības ziņā bagātākais un blīvākais uz tilpuma vienību. Zarnu mikrobioma sastāvā ir dažādi mikroorganismi- baktērijas, arhaji, vīrusi, mikroskopiskās sēnes. Mikroorganismu skaits viena cilvēka zarnu traktā var būt pat 100 triljonu šūnu un sver apmēram 2-3 kilogramus. Aprēķināts, ka mikrobioma sastāvā ir 100 reizes vairāk gēnu nekā cilvēka genomā, tapēc to pat mēdz dēvēt par ‘’otro genomu’’. Šai unikālajai ekosistēmai ir fundamentāli nozīmīga loma veselības uzturēšanā un tā pilda nozīmīgas fizioloģiskas funkcijas cilvēka organismā.
Zarnu mikrobioma funkcijas
- Piedalās gremošanas procesu regulācijā, palīdzot sasķelt uzņemo uzturu
- Producē organismam vajadzīgus vitamīnus (K, B12), aminoskābes, īso ķēžu taukskābes
- Samazina patogēno baktēriju augšanu un kolonizāciju zarnu traktā
- Piedalās imūnās sistēmas regulācijā un homeostāzes uzturēšanā
- Ietekmē nervu sistēmu
- Ietekmē dažādu slimību patoģenēzi
- Ietekmē dažādu medikamentu efektivitāti
Šobrīd zinātnieki pētījumos ir aptiprinājuši, ka izjaukts zarnu mikrobioma līdzsvars jeb disbakterioze ir saistīta ar dažādam slimībām, tai skaitā ar aptaukošanos, taukaino hepatozi, iekaisīgo zarnu slimību, cukura diabētu, alcheimera slimību, autoimūnajām un metabolajām saslimšanām. Kā arī mikrobioma sastāvs mainās cilvēka novecošanas rezultātā. Mikrobiomu ietekmē arī dažādu medikamentu lietošana un pierādījumi liecina, ka mikrobioma sastāvs var ietekmēt medikamentu efektivitāti un blakusparādību izpausmi.
Ņemot vērā zarnu traktā mītošo mikroorganismu fundamentālo ietekmi uz cilvēka veselību, mikrobioma pētniecība ir svarīga jaunu risku faktoru noteikšanā slimību diagnostikas uzlabošanai un jaunu ārstēšanas iespēju izstrādei, kas balstītos uz mikrobioma sastāva modulēšanu. Tomēr mikrobioma pētniecība ir arī izaicinoša, jo tā sastāvu primāri ietekmē cilvēka ēdienkarte un dzīvesveids, bet svarīgi ietekmes faktori ir arī ģeogrāfiskā lokācija, vecums un dzemdību metode. Mūsu mikrobioms ir kā mūsu pirkstu nospiedums – katram unikāls! Tāpēc mikrobioma pētniecībā ir svarīgi iekļaut cilvēkus no dažādām populācijām, ar dažādiem ēšanas paradumiem un dzīvesveidu.